3.12.2024.

            Pamanīt grāmatnīcā, uzmest skatienu un doties tālāk, bet pavisam drīz ieraudzīt šo grāmatu arī grāmatnieku “burbuļa” redzeslokā, kur tā raisa diskusijas, ieteikumus, pārdomas, - tas ir mans jaunākais “nopietnās literatūras” kumosiņš – slovāku autora Mihas Kovāča veikums “Lasu, tātad esmu. 10 iemesli, lai lasītu grāmatas digitālajā laikmetā” (izdevis Jāņa Rozes apgāds 2024.gadā, tulkojusi Māra Gredzena).

            Ir pavisam skaidrs, ka īstu “grāmatu tārpu” no lasīšanas procesa vai domām par lasīšanu (reizēm no rīta mostos ar domu – kad varēšu tikt atpakaļ gultā, savukārt pie īpaši aizraujošām grāmatām brīžos, kad jāpārtrauc lasīšana, vadmotīvs ir – kad varēšu tikt atpakaļ pie lasīšanas...) ir pagrūti atturēt. Tam neskādē ne noteikumi par lasīšanu konkrētās vietās un laikos (tikko FB bija ieraksts par grāmatu, kuras lasītāja dažbrīd raudāt nav atļāvusies, jo neesot īstā vieta raudāšanai...), ne paralēli veicami mājas un saimniecības darbi, ne vizināšanās tramvajā vai gaidīšana rindā (kā par brīnumu vēl neesmu pamanījusi nevienu, kas pie stūres braukdams lasītu, atšķirībā no telefonā stūrētājiem...). Jā, neliegšos, ir šķitis reizēm mazliet amizanti vērot tos lasītājus gan ceļojumu laikā, kad sabiedriskajā transportā sastopi tādu pašu grāmatfanu kā pats, gan izlocīt kaklu dažādos leņķos ar mērķi noskaidrot, kas tā par grāmatu otram rokās, gan arī piedzīvot situācijas, kad divi blakus lasa vienu grāmatu un kādam jāgaida uz lappuses pāršķiršanu, jo otrs vēl nav galā (gluži kā labi zināmajā filmā par Šurika piedzīvojumiem...). Un tomēr – kurš ta` var aizliegt baudīt lasīšanas procesu, jo, lai arī sava veida atkarība, tak tomēr visnotaļ pozitīva, kā man šķiet...

            Bet, ja pavisam nopietni, šī bija grāmata, kuru lasot, es ik pa brīdim “lēcu gaisā” aiz sajūsmas, ka manas sajūtas un pārdomas par lasīšanas vērtīgumu ir patiesas, ka tas patiešām ir ļoti svarīgi, un tāpēc tikmēr, kamēr vien būšu skolotāja, tiem skolēniem, kuriem gadīsies nokļūt manos nagos, nāksies lasīt kaut vai pa mazai drusciņai, bet tomēr obligāti, neskatoties ne uz kādām pretenzijām. Tāpat esmu tai pārliecībā, ka lasīšu arī junioram tikpat ilgi kā lielajiem brāļiem – apmēram līdz 6.klasei, un ceru, ka manis pašas veselība atļaus to darīt līdz sirmam vecumam (ar kādu labestīgu sajūtu es domāju par savu brīnišķīgo latviešu valodas skolotāju Pārslu Kalmani, kura savos 90+ gados vēl joprojām lasa un ir gatava sarunāties par izlasītajām grāmatām, turklāt lasa viskautko no jaunākajiem izdevumiem!). Tāpēc arī šai grāmatā saradās lērums līmlapiņu, kuras tagad jāmēģina “izšķirot”, lai taptu tāds samērīgs “konspekts” mazliet bloga, un mazliet – arī darba vajadzībām.

            Mazliet par autoru (iz grāmatas pēdējā iekšvāka informācijas) – Miha Kovāčs (1960) ir Ļubļanas Universitātes Bibliotēku, informāciju zinību un grāmatniecības nodaļas profesors. Šī viņa grāmata ir tulkota astoņās valodās. Viņš ir viens no manifesta par augstākā līmeņa lasītprasmi, t.s. Ļubļanas manifesta, līdzautoriem.

            “Manifests, ko atbalsta Starptautiskā izdevēju asociācija, Vācijas Valodu un literatūras akadēmija, Eiropas Izdevēju federācija, “PEN International” un Starptautiskā Bibliotēku asociāciju federācija, tiks parakstīts Frankfurtes grāmatu gadatirgus viesvalsts – Slovēnijas – kultūras programmas ietvaros. Manifestu atbalsta gan grāmatniecības nozares starptautiskās organizācijas – Eiropas lasīšanas veicināšanas organizāciju konsorcijs (EURead), Starptautiskā Bērnu un jauniešu grāmatu padome (IBBY), Starptautiskā Bibliotēku asociāciju un institūciju federācija (IFLA) un Starptautiskā Izdevēju asociācija (IPA) –, gan Latvijas Grāmatizdevēju asociācija.

Augstākā līmeņa lasītprasme ir visiedarbīgākais rīks analītiskās un kritiskās domāšanas attīstībai. Tā attīsta izziņas spējas un trenē pacietību iemaņu apguvē, paplašina mūsu spriestspēju, attīsta saprātīgu empātiju un iecietību pret viedokļu daudzveidību – sociālās iemaņas, bez kurām nav iedomājami informēti demokrātiskas sabiedrības pilsoņi. Šī manifesta parakstītāji aicina atzīt augstākā līmeņa lasītprasmes nemainīgo nozīmi digitālajā laikmetā.”

Avots - “Kultūrzīmes”, AS “Latvijas Mediji”, 18. oktobris 2023 w

ww.la.lv/ar-cienu-pret-rakstito-vardu

            Un tagad laiks grāmatas pārlapošanai. Citātu te ir vesels pulks, visus nez vai pierakstīšu, to dēļ ir grāmata jāizlasa pilnībā, un droši vien katram lasītājam šis atziņu daudzums būs cits...

• Regulāra lasīšana stiprina mūsu spēju saprast un domāt.
• Slikta lasītprasme ietekmē teksta izpratni.
• Tas, ka grāmatu lasīšanas ieraduma veidošana ir nogurdinoša, visdrīzāk ir viens no iemesliem, kādēļ daudziem grāmatu lasīšana šķiet lieka. Tomēr tas ir arī pirmais iemesls lasīšanai: ar biežu lasīšanu mēs automatizējam īstermiņa atmiņu, un, jo tā vairāk automatizēta, jo vieglāk lasām un vairāk tās kapacitātes varam izmantot, lai saprastu izlasīto. (..) Lai pilnveidotu lasīšanas prasmes, mums nevajag tikai automatizētu īstermiņa atmiņu, bet arī plašu un bagātu vārdu krājumu, ko visvieglāk varam attīstīt, lasot grāmatas.
• Ekrāna mediju attīstība ir veicinājusi tāda lasīšanas veida izplatīšanos ko anglosakšu pētnieki dēvē par “skimming”, ko latviski vislabāk varētu tulkot kā “paviršo pārskriešanu”.
• Microsoft pētījums par spēju koncentrēties digitālajā vidē liecina, ka cilvēki ekrānu vidē spēj koncentrēties uz vienu informācijas vienību tikai astoņas sekundes, kas ir par sekundi mazāk nekā zelta zivtiņa.
• Noturīgu garīgo koncentrāciju, kas līdz ar plašu un dziļu vārdu krājumu ļauj mums formulēt domas un distancēties no apkārtējiem maldiem, mēs varam attīstīt, tikai lasot grāmatas.
• Daiļliteratūras lasīšana ir viena no efektīvākajām empātijas treniņa formām.
• Nekad nav par vēlu kļūt par lasītāju un iemācīties domāt. Tomēr visvieglāk šīs spējas attīstīt, ja mēs esam lasītāji jau kopš bērnības un ja vecāki mums lasījuši priekšā.
• Izšķirošais faktors, lai bērniem un nākotnes pieaugušajiem veidotos ieradums lasīt, ir lasīšana ģimenē. Kad skaļi lasām bērniem, mēs palīdzam viņiem paplašināt un padziļināt vārdu krājumu, kā arī mācām koncentrēties; tādējādi mēs kopā ar viņiem iepazīstam dažādas pasaules un likteņus un palīdzam viņiem palūkoties uz pasauli no cita, atšķirīga skatupunkta.
• Ja vēlamies kļūt par labāku valsti un sabiedrību, mums ir jāsalīdzina sevi ar tiem, kas ir veiksmīgāki par mums.
• Mūsdienu sabiedrība ir apsēsta ar prieku un baidās no piepūles. (..) vecāki un skolēni cer, ka zināšanas tiks iegūtas ar iespējami mazāku piepūli.
• Grāmatu lasīšana ir piepūle, kas man sniedz baudu, jo mācos domāt.
• Mēs esam tādi, kādi esam kļuvuši, jo mūs tādus izveidojušas pašu radītās ierīces.
• Ja mēs vēlamies būt gudrāki par algoritmiem, mms būs jāsaglabā savās smadzenēs diezgan daudz zināšanu, kā arī sociālā un emocionālā inteliģence, neatkarīgi no tā, kādas domāšanas “protēzes” mēs izmantojam.
• Lasīšanas jēga nav (tikai) uzņemt adekvātu datu un/vai stāstu apjomu, bet gan (pirmkārt) tās blakusefektos vai pozitīvajos ārējos aspektos: faktā, ka lasīšanas laikā mēs praktizējamies un stiprinām spējas, kas liek mums sevi pasargāt no atkārtotām realitātes pārbaužu kļūmēm, un pret to, lai tīmeklis kļūtu par mūsu stulbuma pastiprinātāju.

               Īsi sakot, guvu apstiprinājumu gan lasīšanas nozīmīgumam jebkura cilvēka dzīvē, gan arī tam, ka mana lasītkāre nav nekas pārdabiski vai nenormāls, vienīgi jāatrod līdzbiedri šai ceļā, kuriem nešķiet dīvains cilvēks ar grāmatu rokās, kurš to ir arī izlasījis, nevis tikai paņēmis rokās nopozēt selfijam... Un – jā, gribu piederēt pie attīstītajām valstīm, kur bērniem daudz lasa priekšā, tādējādi pavadot arī laiku kopā...  Tāpat skaidrs, ka mana izvēle – ārpus grāmatu klubiņiem un tamlīdzīgām vietām, ir tieši tikpat cienījama kā izvēle nelasīt “papīrā” nemaz, vien klausīties.

               Un skaidrs, ka lasīšanas sakarā es kā Makss un Morics varu teikt: Pirmais nedarbs nu ir beigts, tūlīt nākamais tiks steigts!...”, jo tieši pirms rakstīšanas funktierēju, kas būs mana nākamā grāmata, izvēlējos, ieliku tajā kādu īpašu grāmatzīmi, kas gan atgādina par atvadām no tuvas kolēģes, gan arī ļoti skaisti izskatās, un tad jau rīt no rīta atkal sāksim no gala – ar jaunu grāmatu!

Double-click here to add your own text.