2.08.2024.

            Man ir divu veidu lasāmgrāmatas – dienas un vakara variants. Kāpēc tā? Jo pa dienu (un, protams, arī brīvos vakaros...) lasu sev, bet vakara variants nozīmē to grāmatu, ko lasu priekšā junioram kā gulētiešanas rituāla sastāvdaļu. Tiesa, dažas no tām tiek lasītas jau trešo reizi, kā nekā puikas ta` trīs, līdz ar to ir grāmatas, kuras baudījuši visi, kā arī dažas, kas jaunākajam brālim vēl priekšā. Un, protams, tad nav brīnums, ka kādā reizē vecākais dēls bilda, ka es lasot tādā pašā intonācijā, kā lasījusi viņam un vidējam brālim... Bet ir arī grāmatas, kuras klausās tieši jaunākais, jo toreiz, kad lielie puikas bija klausāmvecumā, tās vēl nebija dzimušas... Amizanti, ko? A par ko ne?...

            Tātad šis jancīgais ievads – par kārtējo šīsvasaras “iekavēto” ierakstu, jūnijā lasīto Viestura Ķerus grāmatu “Korras pasaules” (apgāds “Liels un mazs”, 2022.g., ilustrējusi Vivianna Maria Stanislavska).

            Laikam šoreiz jāsāk ar to, ka lasīju interviju ar pašu autoru Viesturu Ķerus žurnālā “Ieva”, un cita starpā tur bija arī par viņa sarakstītajām grāmatām, līdz ar to mani tas ieinteresēja. Viesturs ir ornitologs, un viņa ikdiena paiet rūpēs par dabu un tās aizstāvībā, bet rakstīt viņš mēģinājis jau bērnībā. Interesants ir paša teiktais par pirmās grāmatas “Meža meitene Maija” rašanos: “Bet pie grāmatas «Meža meitene Maija» nonācu, lai ieviestu ikdienā vairāk pozitīvā. Pamatdarbā rakstīšana man galvenokārt ir par dažādām negācijām: tas ir slikti, šis ir slikti, un rakstu dusmīgi, dusmīgi, dusmīgi! No vienas puses – es iestājos par, manuprāt, pareizo lietu, bet no otras puses – pašu saindē tas, ka visu laiku jādarbojas ar kaut kādām negācijām. Tā nu brālis ieteica kaut ko uzrakstīt bērniem. Sāku bez ambīcijām, ka tā būs grāmata, – rakstīju vienkārši savam garīgajam līdzsvaram. Viena no LOB biedriem ir rakstniece Inese Zandere, un viņa reizēm vēršas pie manis pēc padoma putnu jautājumos, savukārt es, kad biju uzrakstījis grāmatu, vērsos pie viņas kā bērnu literatūras speciālistes pēc padoma, jautāju, vai manis uzrakstītais izskatās pēc grāmatas. Inese iepriecināja mani, atzīstot, ka izskatās gan, un tā izdevniecība «Liels un Mazs» to publicēja.” (Tagad arī šī grāmata ir manā lasāmsarakstā...) Ja ir interese pēc pilna intervijas teksta, tas atrodams portālā “santa.lv”.

            Kas tad ir Korra? Tas ir zaļās vārnas mazulis, puika, viņam ir arī māsa Zilla, un grāmata vēsta par zaļo vārnu dzīvi no dzimšanas līdz pat brīdim, kad Korra jau pats kļūst par tēti un viņa veidotajā ligzdā izšķiļas pirmais mazulis. Manas pirmās un galvenās asociācijas ar zaļo vārnu saistās ar bērnībā lasīto Vika grāmatu “Sarežģītais zvirbulēns”, kur arī bija tāds personāžs – Zaļā vārna, - kaut kas visai īpašs, ekstravagants, pavisam citāds nekā zvirbuļi. Protams, tā kā mums mājās viena no izpētītākajām grāmatām ir “Latvijas putni”, un tajā cita starpā ir arī zaļā vārna, tad skaidrs, ka arī šī grāmata tika pārskatīta līdzās lasīšanai.

          Ko tad par šo grāmatu varam izlasīt oficiālos avotos? “Korras stāsts uzrakstīts no "cilvēciskota” putna perspektīvas, padarot zaļo vārnu par aktīvu galveno varoni, kuram iespējams sekot un just līdzi. Taču Viesturs Ķerus nekādā ziņā nepadara putnu par cilvēku. Šis skatījums atšķiras no cilvēkiem ierastiem stereotipiem un ļauj arī lasītājam paskatīties, piemēram, uz autoceļa bīstamību vai uz iznīcinoša savannas ugunsgrēka lietderību ar putna acīm. Zaļās vārnas ceļojuma maršruts, kas šķērso mežus, jūru, tuksnesi, savannu, atbilst pētījumiem par šo putnu migrāciju, un realitātei atbilst arī dramatiskākās epizodes, kurās attēlotas cilvēku vardarbības ainas – gājputnu medības un bīstamu kara zonu pārlidošana.”

            Šajā grāmatā brīnišķīgi sapludināts zinātniskais patiesības moments ar fantāziju par to, kā putni varētu sarunāties, spēlēties, justies, ko piedzīvot, sastopot citus putnus, kādas ir to rakstura īpašības. Šķiet, tas arī bija viens no faktoriem, kas mūs abus ar junioru ļoti piesaistīja grāmatas lasīšanai. Un, protams, brīnišķīgās Viviannas Marias Stanislavskas ilustrācijas, kas ir autores akvareļzīmējumi, un vēl īpašā pievienotā vērtība – putniņš katrā “kreisās” lappuses stūrītī, kurus ātrumā pāršķirot, veidojas savdabīga animācija – putns lido. Labi, ka grāmata tapusi uz stingra papīra, tādam vieglāk “panesama” šāda apiešanās ar “brīnumputna lidināšanu”.

            Jāatzīst, ka sarunas par dabu mums aktuālas ar visiem bērniem vēl kopš tiem laikiem, kad dzīvojām Rīgā, bet putni apskatīti, kaķi uzrunāti un kustoņu aktivitātes novērotas un apsmaidītas ikdienā. Joprojām ar smaidu atceramies gan vecākā dēla uzrunu kazuāram zooloģiskajā dārzā: “Tā tev oriģinālā grebene?”, gan viesošanos pie zirgiem, gan Līgatnes dabas taku izstaigāšanu un ko tik vēl nē. Lasot “Korras pasaules”, mēs abi ik pa brīdim kavējāmies pārrunās, ko tas vai cits notikums varētu nozīmēt, kā tas iespējams, vai ir kas tāds, ko ietekmējis cilvēks vai laika apstākļi, un tādējādi mūsu vakara lasījumi ievilkās garāki par ikdienišķo nodaļu. Tomēr tās bija vērtīgas sarunas, un prieks par to, ka arī pēc tam ikdienas gaitās reizi pa reizei atgriežamies pie lasītā, apspriežot kādu norisi vai vērojot apkārtni.

            Interesanti bija Korras ceļojumā uz dienvidiem sastapto citu zemju zaļo vārnu vārdi, vienubrīd iedomājos – varbūt tā viņas sauc tais zemēs, no kurām sacījās lidojam? Tas laikam jājautā pašam autoram vai vismaz Googles tulkotājam, lai gan par to reizēm nevar būt drošs. Ja tā, tad šai grāmatai ir vēl viena pievienotā vērtība – viena putna nosaukums dažādās pasaules tautu valodās!

            Paldies Viesturam Ķerum par šo grāmatu, lūkosim un lasīsim arī otru, gaidīsim, kad radīsies vēl kāda, un turpināsim būt vērīgi pret dabā pamanāmo! Iespējams, kādam lasītājam šī grāmata varētu būt arī pamudinājums biežākiem brīžiem dabā vai ierosinājums aizdomāties par cilvēka un dabas attiecībām!