8.11.2021.

Maza, plāna bērnu (atkal jau! Jā, kamēr lasās lielās, biezās "pieaugušo" grāmatas, pa starpai iemaldās arī kāda mazāka...) grāmatiņa, kura pamanīta "Zvaigzne ABC" sociālo tīklu vilinājumos, nolūkota veikalā pie plaukta un mājās nesta, lai izlasītu vienā elpas vilcienā jeb pusstundā starp citiem vakara darbiem, kad, par laimi, neviens nemaisās pa kājām...

Lauras Vinogradovas "Tētis un suns" - īss, patiess, sirsnīgs stāsts par kādu ģimeni, kurā aug pieci bērni - divi lielāki, divi mazāki, un pa vidu mazā Magda, kura piedzīvo pirmo īsto vasaras brīvlaiku pēc 1.klases beigšanas. (Zinu, ka tagad manā lasāmo grāmatu listē būs arī Lauras Vinogradovas citi rakstu darbi, kurus vēl neesmu izlasījusi - gan bērnu, gan lielās grāmatas.) Skaudrā ikdiena, kad līdzekļu ģimenei varētu būt mazliet vairāk, bet nākas izmantot iespēju tos piepelnīt, strādājot ārzemēs. Skaudri arī tas, ka mazā meitene īpaši pieķērusies tieši tētim, lai gan tas nav nekāds pārsteigums, tieši tāpat kā tas, ka puikas vairāk pieķeras mammām... Un, kā jau tas reizēm gadās, tieši vidējais bērns ir tas, kurš jūtas vientuļāks par pārējiem, jo viņš ir pa vidu...

Brīdī, kad Magda tikko nopriecājusies par sākušamies vasaras brīvdienām, pie ģimenes brokastu galda tiek paziņots, ka tētis šovasar dosies peļņā uz Zviedriju. Skaidrs, ka nauda ģimenei vajadzīga, bet to, ka neviens nepavaicās Magdas viedokli, un ka mīļais tētis varētu nebūt visu vasaru mājās, meitene nespēj ne saprast, ne pieņemt. Un tieši tāpēc vakaros, kad visa ģimene sazinās ar tēti datora ekrānā, Magda tam vispār netuvojas, vien klausās pa gabalu, bet ir nolēmusi ar tēti nerunāt, jo ir dusmīga un bēdīga reizē. Labi, ka apkārt ir citi bērni, kas tomēr aicina meiteni spēlēties, labi, ka ir dārzs, kurā gan mamma nav ar mieru meiteni ielaist, un tad pie vecā šķūnīša Magda uziet vārgu auga asnu, kurš sniedzas pretī saulei, un nolemj tur ierīkot pati savu dārzu, mazliet "aizņemoties" stādus no mammas dārza. Kādu dienu, kad pirmās dārzkopības prasmes jau apgūtas, meitene pamana, ka viņu caur žogu kāds vēro, un šis kāds izrādās suns - acīmredzot kādam noklīdis vai pamests, taču bezgala labsirdīgs liels un melns suns. Tāds jau tādu atrod - divi vientuļnieki satiekas un iedraudzējas. Sākumā druadzība notiek paslepus, vēlāk jau suns tiek aicināts uz mājām, un par spīti mājinieku iebildumiem Magda paliek pie sava, labi, ka lielajiem pietiek prāta iedomāt, ka meitenei taču vajag kādu, par ko rūpēties un ar ko būt tuvai, jau jau reiz tētis ir projām, un tas viņu tik ļoti sāpina... Tā nu, par laimi, suns paliek mājās un iedraudzējas ar visiem mājiniekiem. Ir tikai viena  bēda - suns klibo... Un pēc kāda laika klibo arī Magda, jo, glābjot putniņu, nokritusi no vecā šķūnīša jumta, un labi, ka blakus bijis suns, kas spalgi rējis un saucis palīgā mājiniekus. Te sastopamies gan ar bērna neizpratni par to, kas gan īsti ar viņu noticis, gan ar vecāku vēlmi pasargāt no skarbās īstenības, ka kāja tomēr lauzta, gan ar sirdssāpēm par to, ka tagad būs jāstaigā ar kruķiem, kamēr kāja saaugs. Un ir tikai saprotami, ka Magda negrib nekādus kruķus, viņa negrib staigāt vispār... Par laimi, ir atgriezies tētis, izrādās, ka arī viņš bērnībā ir bijis lauzis kāju tāpat kā meita, un spēj iejusties viņas ādā... 

Sanāca mazliet satura atstāstīšana, bet šai vienkāršai grāmatiņai, man šķiet, tas noderētu, jo, iespējams, kāds vienkārši paietu garām tikai tāpēc, ka plāna, cits - tāpēc, ka nešķiet svarīgi, kas tad tur - tētis un suns, bet es teiktu, ka ir gan svarīgi, jo tāda labestība, sirsnība, iejušanās un iedziļināšanās spēja, kas rodama  šai grāmatā, mums noderētu ikvienam. Turklāt grāmatas plānums šoreiz īsti piemērots tiem, kas baidās no biezākiem "ķieģeļiem", tā kā droši jāstiepj uz skolu audzēkņiem, kuri vienu no atstieptajām kaudzēm jau izlasījuši, mainīsim "dekorācijas"...

"Magda nevar saprast, vai bēdāties par zaudēto vai labāk priecāties par to, kas viņai palicis. Mirkli padomājusi, viņa nolemj labāk priecāties un saka visiem paldies. Ja mamma nebūtu dārzu atradusi, tas būtu aizgājis bojā, bet, re - tagad Magdas dārzam ir visskaistākās dilles un zemene pasaulē!

Vakarā Magda, ejot gulēt, domā par prieku. Cik daudz labāk tomēr ir priecāties nekā skumt! Magda šodien pamanīja, ka, redzot viņas prieku, priecīgāka kļūst arī mamma un tētis, brāļi, māsa un pat suns. Tātad Magda būs priecīga - tā viņa nolemj un aizmieg, jo ir ļoti nogurusi."

Īstais citāts šajā brīdī, kad mums tik ļoti vajag mēģināt priecāties kaut par mazumiņu labā un jaukā, ko ieraugām savā tuvumā!