Somu rakstnieces Eves Hietamies grāmata "Tētis uz pilnu slodzi" manās rokās nonāca Bērnu žūrijas ietvaros - ieraudzīju skolas bibliotēkā vasarā un nolēmu izlasīt. Izrādījās varen laba, varu ieteikt ikvienam, kam darīšana ar bērniem! :)

Saturu nepārstāstīšu, vien teikšu, ka stāsts tiešām ir par tēti uz pilnu slodzi, kas nozīmē, ka sieva viņam atstāj uz rokām zīdaini pie dzemdību nodaļas durvīm un pati nozūd nezināmā virzienā. Tagad viņam pavisam negaidot jātiek galā ar mazo dēlu, meklējot, kurā veikalā var nopirkt mātes pienu, ko iesākt dažādās situācijās, kuras piespēlē dzīve - gluži kā ikvienam no mums... Un jāatzīst, ka galā viņš tiek visnotaļ labi, ja ņem vērā, ka viņam tas jādara praktiski vienam, bez palīgiem.

Situācijas gauži pazīstamas, jo, domāju, ikviena mamma ir izjutusi pilnu emociju gammu no prieka līdz pilnīgam bezspēkam, no sajūsmas un "ucipuci" līdz "kad tu, sīkais, vienreiz ļausi man mierīgi izgulēties?!", no "kāds jauks mazulītis, bumbulītis!" līdz "vai, kāds neaudzināts bērns, un vēl vecāki netiek galā!". Mūsu sabiedrībā gan pieņemts, ka vairāk ar šo saskaras mammas, par tētiem runā mazāk, bet domāju, ka arī viņi šo var piedzīvot pēc pilnas programmas. 

Grāmatā gana daudz smejamu vietu, jo sevišķi tad, kad šķiet - nu kā to var nezināt, bet stāsta varonis pats arī saka - sievietei tas droši vien būtu pats par sevi saprotams, bet man nav sievietes intuīcijas, tāpēc es to nesaprotu, nemāku... Droši vien tāpat varētu teikt arī otrā virzienā, jo vai nu mums, sieviešiem, ir intuīcija par to, kas mašīnā varētu grabēt?... Daudz arī pārdomu un aizkustinājuma mirkļu, kurus vislabāk saprast tiem, kas paši izgājuši caur grūtībām, nesaprašanos ar mediķiem vai bērnudārza audzinātājām, vai vecvecākiem, kas negrib iesaistīties vai dara to pilnīgi pēc sava prāta.

Ir arī lietas, kas varētu būt noderīgas mums - piemēram, bērnudārzā ir drēbju kaste, kurā, kā var spriest, katrs grupiņas bērns var atrast jebkādu apģērba gabalu, ja savējie visi sasmērēti - laba doma! Tāpat rotaļu laukumi, kuros bērnus var uz laiku atstāt pieskatīšanai, tiesa gan, par maksu.

Un tieši tāpat kā mums, arī viņiem Somijā problēmu pietiek - gan savstarpējās attiecībās, gan ar slidenām ielām vai šaurību veikalos, gan viedokļu dažādību un vienā spēļlaukumā kopīgi vējbakas dabūjušiem bērniem. Tā kā nekur nav bez grūtībām, lai cik ļoti mums šķistu, ka citur zāle zaļāka...

Šo grāmatu no sirds iesaku gan, ja gribas ko nopietnu, gan, ja gribas mazliet atslodzes. Taču brīdinu - varētu nopietni "ievilkt" un neļaut nolikt malā, kā arī likt smieties balsī un noraust pa asarai!