Leīlas Slimani "Klusa dziesma" ir mans jaunais "mājasdarbs", gaidot izrādi "Aukle" Latvijas Nacionālajā teātrī Intara Rešetina režijā. Šķiet, ka nu jau arī šis režisors būs kļuvis par vienu no maniem favorītiem, jo ikviens "gabals", ko esmu redzējusi, ir bijis gana jaudīgs un mazliet "bez kauliem", kā viņš pats saka podkāstā par topošo izrādi...

Aizrunājos! Stāsts tak par grāmatu! Kā ar daudzām, arī šī mani diez vai uzrunātu ar vāku tāpat vien, plauktā ieraudzīta, bet kā "mājasdarbs" izrādījās pārdomu vērta. Cik pazīstamas ir situācijas, kad tu kā mamma gribi realizēties arī darbā, jo reizēm šķiet, ka bērni un mājas dzīve "beidz tevi nost", kad jums kā pārim neatliek laika un iespējas sev pašiem, un tad vēl viss, kas mājās padarāms, un kam nekad nav gala un malas... Un tad ir jāmeklē palīgi... Reizēm esmu domājusi par to, kāpēc tomēr nevēlos savās mājās ielaist svešu cilvēku, kas pieskatītu manus bērnus vai kārtotu māju, veiktu visus tos mūžam nepadarāmos darbus, un, izlasot šo grāmatu, atradu apstiprinājumu savām šaubām - jā, tās ir kaut kādas bailes par to, ja nu kaut kas notiek - ar bērniem, ar ģimeni, ar lietām, kas mājās... Protams, šajā grāmatā situācija ir patiesi traģiska, un mēs jau neviens no malas nezinām par otra cilvēka sāpēm un iemesliem, kāpēc viņš rīkojies tieši tā, kas izprovocējis viņu uz konkrētu rīcību, kur notikušajam ir sākums un vai no traģēdijas varēja izvairīties? Un otrs jautājums - vai tu kā darba devējs drīksti norādīt, aizrādīt, prasīt, tai pašā laikā domājot par to, lai kaut kā neaizvainotu, nesāpinātu cilvēku, ko esi pieņēmis darbā?

Vai aukle, kas kļūst teju par ģimenes locekli, kas pieskata ne vien bērnus, bet arī vecākus, patiesi nav bīstama? Kādas problēmas māc pieaugušos, ja viņi atļauj auklei izdarīt visus darbus un vēl pārkārtot savu māju tā, kā viņa to uzskata par vajadzīgu? Un nav runa par to, ka ir svaigi ziedi vāzē un tīrs galdauts, bet par to, ka tiek darīts tas, kas mājiniekiem tomēr nešķiet īsti pieņemams, tai pašā laikā viņi to nepasaka skaļi. Varbūt tieši tas būtu ļāvis izvairīties no traģēdijas? Kā būtu, ja būtu?... 

Grāmata atstāj diezgan smagu pēcgaršu un daudz pārdomu. Tagad jāgaida izrāde...