18.03.2022.

Smieties ir veselīgi. Smieties par jokiem, piedzīvojumiem, pārdzīvojumiem, kļūmēm un ķibelēm, kas gadījušās, - tas reizēm ir viegli, reizēm – ne gluži. Viss atkarīgs no tā, kā uz to paskatās. Ja paskatās tā, ka mēs katrs savu reizi esam kādu podu nogāzuši, tad izrādās, ka “bez cauruma zeķē” neesam neviens, un tad jau arī tās savas piedzīvotās izgāšanās ir vieglāk pārdzīvot. Bet, kad par to stāsta no skatuves, turklāt tik dzīvi, ka vismaz pusē no pieminētajām situācijām vari atpazīt arī pats sevi – tā jau ir augstākā pilotāža. Un, ja vēl to dara tiiik garšīgi kā Zane Daudziņa savā brieduma gadu stand – up komēdijā “Sieviete kā konfekte” sadarbībā ar Aivu Birbeli un Juri Rijnieku, izrāžu apvienība "Panna", tad tas ir vesels piedzīvojums, no kura izejot sāp vaigu muskuļi un jūtas aizsmieta un tāpēc nedaudz aizsmakusi balss. Tāpēc simtu paldies gan pašai Zanei par viņas brīnišķīgo, brīnumaino un jestro vēstījumu, gan sirsnīgai draudzenei un manas “blēņu lapas” krustmātei Ulvijai par dāvanu dzimšanas dienā, kura gan vēl tikai būs, bet izrāde nobaudīta jau šovakar – tieši mēnesi un trīs dienas ātrāk. Savukārt laika zīmēm labpatikās salikties tā, ka nācās meklēt vēl vienu kompanjonu uz brīvās vietas aizpildīšanu, un tad nu sameklējām ar – kas var būt labāks par trim žiperīgām kolēģēm, kuras arī ir konfektes gados un bez derīguma termiņa? – tāpēc liels prieks arī par “darba krustmeitu” Valdu, kura atsaucās mūsu fiksajai idejai! Un vēl lielāks prieks, ka mums pievienojās arī Ulvijas mazā konfektīte Marta, kurai tas viss vēl tālu, tālu priekšā, bet pavisam nešķita svešs, jo ļāva smiet līdz ar mums un teikt – patīk! 💋

Ja tā padomā, mēs visas trīs ar nelielu nobīdi laikā esam tuvu tam konfektes “izmēram”, par kuru Zane Daudziņa vēsta savā izrādē. Visas esam dzimušas (un nevainību zaudējušas...) pagājušajā gadsimtā; protam gan telegrammu nosūtīt, gan arī WhatsAppā sarakstīties; zinām, ko nozīmē piemērkt vannu ar veļu un nākamajā dienā to izmazgāt ar rokām vai veļasmašīnu “Rīga 8”; zinām, ko nozīmē bērnu uz vienas rokas un kartupeļu maisu uz otras rokas nest augšā uz piekto stāvu un zinām arī to, ka ikviens virtulis nosēžas uz mūsu gurniem, bet apēstā pica kā tāda senlatviešu sakta – uz krūtīm. Apģērbu veikalā esam mēģinājušas ietūcīties tajos tērpos, kas patīk, pat tad, ja izmērs ir XS, jo gan jau notievēsim... Protam arī veikalā izpildīt galvas grozīšanas vingrinājumus, atbildot uz jautājumu par palīdzēšanu, un dziļas ieelpas un izelpas vingrinājumus, ieraugot feinas kleitas cenu... 😉 Un kura gan nav sapņojusi par tik lielām un veselīgām salātlapām, zem kurām varētu paslēpt to nopirkto kūciņu? Kura savu kaķi nav ar mieru nosaukt par nobaroto slīmestu, un kura redz cauri ledusskapja durvīm, ka aiz tām saldi māj kaut kas garšīgs? Kura kaut reizi nav devusies uz sporta zāli un pirkusi abonementu ar cerību, ka tas vien jau palīdzēs kļūt slaidākai? Tā vien šķiet, ka tas sieviešu dzimuma vērtīgākais un vienojošais lidaparāts – slota – iedod arī visas šīs spējas un zināšanas, kas ļauj saprasties uz viena viļņa...

Prieks par to, ka Baldones kultūras centra zāle ir pilna un sanākušie ļaudis patiesi ieinteresēti izrādes vēstījumā, jo smieklu šaltis šķīst uz visām pusēm, aplausi nošalc ik pa brīdim, un ir jūtams tas spraigais spēles prieks, kad abas puses – skatītāji un aktieris – saprotas no pusvārda! Pēc izrādes gan mūsu mazā konfektīte piezīmēja, ka brīžiem tomēr varējis just, ka mūsu trijotne ir varenākā smējēju kompānija, daži “kadri” daļai publikas bija jāpārdomā ilgāk, kad jau nāca priekšā jauna epizode. Īpaša vērtība līdzās atmiņām bija arī atzīšanās, ka apkārt ir tik daudz kursu, kas māca “pareizi” dzīvot, daļa no kuriem tomēr ar īstu pievienoto vērtību nevar lepoties, bet naudas kāsēji gan ir vareni. Zināms, ka pilnas interneta vietnes un žurnāli ar piedāvājumiem izmainīt jūsu dzīvi, atbrīvot enerģijas, noņemt visādus sliktumus un ko tik vēl nē... Un kurš no mums gan savureiz nav trāpījies uz kādu prezentāciju, reklāmu vai ko citu, kas taču piedāvā kaut ko mums īpaši vajadzīgu, bez kā nu noteikti nevar dzīvot? Pēc tam atliek vien pabrīnīties, ko mums piedāvā no maza, maza ekrāniņa viens “liels, liels gudrinieks” (šai brīdī piebikstu draudzenei, kura vakar tieši “sēdējusi” šādā zoom gudrībā, no kuras nav ieguvusi tieši neko savas situācijas risināšanai, saskatāmies un piemiedzam ar aci...) Nenoliegšu, ka trāpās jau arī kas sakarīgs, kaut vai tik daudz, ka liek pārdomāt, ieklausīties un saprast, vai tas patiešām ir tas, ko man vajag, vai varbūt tomēr nē? Un tāpēc šī sajūta tik īsta un dzīva, tik tuva un saprotama, jo skaidrs, ka tā notiek ja ne gluži ar visiem, tad ar lielāko daļu ļaužu pilnīgi noteikti.

Brīnišķīgs tērps, mazumiņš aksesuāru un dekorāciju, fifīga soma visiem dzīves gadījumiem - tik sulīgs un spridzinošs tas konfektes tēls, kam enerģija burtiski pludo apkārt!

Izrādes noslēguma akords – kad Zane mūzikas pavadībā veic veselu veiklības deju ar nosēšanos špagatā un ritentiņa apmešanu zāles šaurībā – ir tik dzirkstošs, ka gribas uzgavilēt līdz pat griestiem! 👍 Arī skatītāju prieks ir neviltots un pavasarīgie ziedi, kas tiek pasniegti, ieskatīšanās acīs un smaids ir vēl viens silts mirklis, ko pievienot labo sajūtu krātuvītei. Turklāt esam līdzi paņēmušas katra savu izlasīto un iemīlēto aktrises “Dienasgrāmatu”, kas kļuvusi par īstu latviešu bestselleru (šķiet, ka “Zvaigzne ABC” kaut ko minēja par apmēram piekto vai sesto šīs grāmatas piedruku...) un cierējam uz autogrāfiem, kurus arī dabūjam – skaistā rokrakstā piemeklēti vārdi Zanes Daudziņas domu un pārdomu apcirkņos ir brīnišķīga bagātība! Mīļš paldies par mums veltīto mirkli!

Ja vien ir iespēja, no sirds iesaku uzmeklēt šo veselības un prieka dzirksteļu pilno izrādi! Lai veselība un izturība darinātājai un viņas atbalstītājiem! ❤

P.S. Mazliet par norises vietām iekš www.pannasteatris.lv