Šī grāmata ir turpinājums Eves Hietamies grāmatai "Tētis uz pilnu slodzi". Biju redzējusi anotāciju un zināju, ka gribu izlasīt, bet šī izrādījās bibliotēkā gaidāma, tad nu pierakstījos rindā. 

Pilnas slodzes tētis ir atgriezies darbā, mazais puika ir paaudzies un sācis iet bērnudārzā, joprojām ik pa laikam viņi apmeklē bērnu laukumu, kur sapazinušies ar citiem bērniem un viņu mammām (Anti ir vienīgais tētis šajā mammu kompānijā), un dzīvē kā jau dzīvē - uzšķiļas arī attiecības, turklāt bērni ir sadraudzējušies, kāpēc lai mazliet nepadraudzētos arī vecāki? Tik gludi gan tur neiet, jo sākotnēji labās attiecības sastopas gan ar citām attiecībām, gan piedzīvo traģēdiju, kad meitenītes mamma pakļūst zem tramvaja un uz diezgan ilgu laiku tētis tiešām kļūst par tēti diviem, puikam un meitenei, tikai vairs ne "mēs atnāksim ciemos" statusā, bet "tagad tu dzīvosi pie mums" līmenī. Un tad nu man kā dēlu mātei arī mazliet iestājas šoks, jo es tāpat kā Anti neesmu piedzīvojusi, ka no rīta nevar apģērbties, jo kaut kas ar kaut ko nesader, vai nav patīkams, vai brokastu pārslas nav aplietas pareizi, vai jānomaina matu gumija, vai... Varbūt tas ir stereotips, varbūt visur tā nav, nezinu, lai gan diezgan daudz gadījies redzēt, ka tā ir (lai piedod man meiteņu vecāki, jo gan jau ir arī puikas, kas nevar izdomāt, ko vilkt, ēst un ņemt līdzi, īsāk sakot "cacoties" no paša rīta...) Un tik pazīstamā situācija, kad tu, cilvēks, visiem spēkiem pūlies izdarīt visu mierīgi, bez stresa, bet laiks rit, un darbs kavējas, un rezultātā tu tomēr sāc "taurēt", jo pacietība ir pārbaudīta ne pa jokam un apkārtējie jau tevi negaidīs un nesapratīs... 

Šis nu ir gabals, kas ir skarbāks par pirmo grāmatu, bet tāpat aizkustinošs un veldzējošs, jo ir arī gana daudz sirsnīgu vietu, pārdomu mirkļu - kā rīkotos tu, ja nonāktu šādā situācijā? Vai tiktu galā? Plus tāpat kā "Tētis uz pilnu slodzi", arī šeit darbojas daži ģimenes locekļi, no kuriem daži situāciju ietekmē pozitīvi, bet citi - nē. Arī man bija šoks par puikas mammu, kura ik pa brīdim parādās un grib būt kopā ar bērnu, diemžēl nespēj būt atbildīga un par viņu rūpēties, bet - jā, ir arī tādi cilvēki, gan vienkārši izlaidīgi un bezatbildīgi, gan slimi, jo paši aprūpējami dažādu iemeslu dēļ. Savukārt pozitīvais bija tas, cik ļoti dažādi cilvēki satiekoties ir gatavi pieņemt otra radiniekus, atbalstīt un sadarboties - arī tādi ir sastapti dzīvē...

Nu jā, grāmata "iz dzīves", kas lasāma ar aizrautību un iesakāma citiem - gan priekam, gan pārdomām.